Sagatavošanās grūtniecībai

Bērna piedzimšanai jāsāk gatavoties no pašu topošo vecāku dzimšanas brīža. Atsevišķas slimības, ko topošā māmiņa ir pārslimojusi bērnībā, var iespaidot grūtniecības norisi un iznākumu. Piemēram, rahīts izraisa iegurņa sašaurināšanos un tas rada sarežģījumus dzemdībās. Daudzām hroniskām slimībām ir tendence saasināties grūtniecības laikā un var negatīvi ietekmēt gan grūtniecības norisi, gan bērna veselību. Nevajag aizmirst, ka arī tēva veselības stāvoklis ir ne mazāk svarīgs topošā mazuļa veselībai.

Grūtniecība un bērna piedzimšana ir vissarežģītākais un satraucošākais laiks sievietes dzīvē. Tam ir jābūt gatavai ne tikai fiziski, bet jānoskaņojas arī psiholoģiski. Svarīgi saprast, kādēļ Jums nepieciešams bērns. Jūs biedē vientuļas vecumdienas, un Jūs baidāties, ka neviens par Jums nerūpēsies, vai Jūs satrauc tas, ka visiem ir bērni, bet Jums nav. Diezin vai ar šādu motivāciju būtu jāsteidzas ar bērna laišanu pasaulē.

Vienīgais, patiesi svarīgais motīvs bērna laišanai pasaulē – tā ir paša bērna piedzimšana. Tieši tajā brīdī, kad Jūs sapratīsiet, ka bērna dzemdēšana arī ir Jūsu galvenais uzdevums, sāksies apzināta gatavošanās kļūt par māti.

Sagatavošanās kļūšanai par māti (ārsti to sauc par sagatavošanos grūtniecībai) – ir viena no visaktuālākajām problēmām. Daudzas slimības un infekcijas grūtniecības laikā izārstēt nav iespējams. Lai nenotiktu augļa intrauterīnā inficēšanās, lai bērns piedzimtu ne tikai dzīvs, bet arī vesels, grūtniecībai jāgatavojas ilgi pirms ieņemšanas. Tieši no sagatavošanās grūtniecībai atkarīgs grūtniecības iznākums. Sagatavošanās mērķis ir laulātā pāra reproduktīvās veselības saglabāšana un rehabilitācija, īpašu vērību pievēršot iespējamu sarežģījumu profilaksei vēl tikai grūtniecības plānošanas stadijā.

Kas ir vissvarīgākais sagatavošanās grūtniecībai etapā?

1. Ārsts. Tieši ārsts, kuram Jūs pilnībā uzticaties, palīdzēs nākt pasaulē veselam mazulim.
2. 3-6 mēnešus pirms plānotās grūtniecības vērsieties pie ārsta – akušiera-ginekologa – ar jautājumu par sagatavošanos grūtniecībai. Lai to izdarītu, Jums būs jāveic izmeklēšana – pastāv izmeklējumu standarts (kopējā asins, urīna analīze, asins bioķīmija, asins grupa, Rh-faktors utt.), speciālistu konsultācijas: terapeits, okulists, LOR-ārsts, stomatologs u.c. Stomatologs jāapmeklē līdz grūtniecības sākumam. Ja ārsts ieraudzīs kādu iemeslu uztraukumam, viņš Jums piedāvās veikt papildu izmeklējumus.
3. Topošajiem vecākiem jāatsakās no kaitīgiem ieradumiem: smēķēšanas, alkohola, narkotikām utt.
4. 3-6 mēnešus pirms paredzamās ieņemšanas ieteicams sākt uzņemt folskābi, vitamīnu un minerālvielu kompleksu, kas paredzēts sievietēm (ārsts palīdzēs piemeklēt preparātu). Saskaņā ar zinātnisko pētījumu rezultātiem ir pierādīts, ka vairāk nekā 90% gadījumu iedzimto augļa nervu sistēmas attīstības kroplību iespējams novērst, uzņemot vitamīnu-minerālvielu kompleksu.
5. Grūtniecei un auglim ļoti bīstamas ir infekcijas slimības. Piemēram, ja grūtniece saslimst ar masaliņām, viņas topošajam bērnam tas ir milzīgs risks, jo masaliņas ir galvenais dažādu augļa attīstības anomāliju, īpaši, sirds defektu iemesls. Topošo māmiņu pasargās vakcīna, kuru iespējams veikt poliklīnikā pēc dzīvesvietas adreses ne mazāk kā 6 mēnešus līdz ieņemšanai. (Visus lēmumus pieņemiet tikai kopā ar ārstu).
6. Lai visas šīs sagatavošanās laikā nejauši neiestātos grūtniecība, kad Jūs vēl neesat līdz galam sagatavojusies, jāpakonsultējas ar ārstu, kādu kontracepcijas metodi vislabāk pielietot. No hormonālajām pretapaugļošanās tabletēm jāatsakās minimums 3 mēnešus pirms ieņemšanas.

Izmeklēšana uz ģenitālajām vīrusa infekcijām

Obligāti jāmin izmeklēšanu uz 1. un 2.tipa herpes, citomegalovīrusa, cilvēka papilomas vīrusa, hlamīdiju, toksoplazmozes, ureaplazmozes, mikoplazmozes rosinātājiem. Vispirms jāveic IFA (imūnfermentu analīze), tad, gadījumā, ja uzrādījusies patoloģija – asins PCR (polimerizācijas ķēdes reakcija).

Lai saprastu, kādēļ ir tik svarīgi izmeklējumi uz ģenitālajām vīrusa infekcijām, jāzina par iespējamajiem sarežģījumiem, kas ir bīstami grūtniecei un bērnam.

Ģenitāliju herpes vīrusam raksturīgs augsts augļa inficēšanās risks dzemdību laikā. Ģenitāliju herpētiskā infekcija bieži norit bez simptomiem un pirmo reizi var izpausties patoloģijas veidā:

• grūtniecībai (pārmērīgi augļūdeņi, grūtniecības pārtraukuma risks, neiznēsāšana);
• auglim (intrauterīnas infekcijas bez letāla vai ar letālu iznākumu, spontāno abortu, nedzīvdzimušais);
• jaundzimušajam (iedzimts herpess, neiznēsātība, zems svars grūtniecības laikā).

Iespējamie augļa inficēšanās veidi ģenitāliju herpes gadījumā:

• intranatāls (dzemdību laikā);
• transplacentārs (caur placentu);
• augšupejošs (no inficēta dzemdes kakla grūtniecības dzemdes dobumā).

Augļa inficēšanās ģenitāliju herpes gadījumā notiek, galvenokārt, dzemdību laikā. Lielākais vairums bērnu (aptuveni 70%) inficējas ar 2.tipa parastā herpes vīrusu no mātēm bez ģenitāliju herpes izpausmes dzemdību laikā. Augļa inficēšanās risks pieaug priekšlaicīgu dzemdību, smagu un ilgu dzemdību, priekšlaicīgas augļa apvalku pārplīšanas un ilgstoša bezūdens stāvokļa (ilgāk par 6 stundām) utml. gadījumā.

Iespējamās augļa inficēšanās ar parastā herpes vīrusu profilaksi veido šādi pasākumi, kurus iespējams veikt sagatavošanās grūtniecībai etapā:

• pirms ieņemšanas notiek sievietes izmeklēšana uz uroģenitālo herpētisko infekciju un sievietes ar aktīvu vīrusa infekciju (klīnisku vai asimptomātisku) ārstēšana;
• neinficētu sieviešu vīru izmeklēšana un, uzrādoties aktīvai (klīniskai vai asimptomātiskai) vīrusa infekcijai – viņu ārstēšana;
• grūtnieču periodiska izmeklēšana (monitorings), lai noteiktu iespējamu latentas infekcijas reaktivizēšanos;
• grūtnieču ar aktīvu herpētisko infekciju ārstēšana.

Citomegalovīrusa infekcija ir pirmajā vietā pēc absolūtā intrauterīno infekciju gadījumu skaita. Intrauterīnā inficēšanās jaundzimušajiem norit asimptomātiski 80-90% gadījumu, un tikai 10-20% gadījumu tiek reģistrētas infekcijas klīniskās formas un iedzimtas anomālijas.

Citomegalovīrusa infekcijas bīstamību nosaka:

• augsts inficēto sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā, vīrusa klātbūtne visas dzīves laikā un augsta tā aktivizēšanās iespēja grūtniecības periodā;
• citomegalovīrusa infekcijas attīstības risks grūtniecības periodā;
• augsta vīrusa iespiešanās spēja caur placentu;
• vīrusa spēja izraisīt dažādu orgānu bojājumus.

Ņemot vērā plašo citomegalovīrusa infekcijas izplatību, to sauc par mūsdienu civilizācijas infekciju. Citomegalovīrusa infekciju uzrāda 70-90% sieviešu reproduktīvajā vecumā.

Vīruss tiek atklāts praktiski visos bioloģiskajos šķidrumos – siekalās, urīnā, izdalījumos no dzemdes kakla, uretras, maksts, spermā, prostatas sekrētā, asinīs, likvorā (ja skarta centrālā nervu sistēma), mātes pienā.

Citomegalovīrusa infekcija (CMV) tiek nodota seksuālu un sadzīves kontakta veidā, gaisa pilienu un hemotransfūzijas (pārlejot asinis) veidā, barojot ar krūti (caur sievietes pienu), pārstādot orgānus un audus, ar inficētu spermu.

Infekcijas iekļūšana organismā – mutes, rīkles, elpceļu, ģenitāliju, taisnās zarnas, bojātas ādas gļotāda.

Iegūtais CMV vairumā gadījumu norit asimptomātiski.

Infekcija izpaužas:

• bērniem pirmajos 3-5 dzīves gados;
• bērniem ar iedzimtu imūndeficītu;
• grūtniecēm uz fizioloģiskā imūndeficīta fona (biežāk 2ajā un 3ajā grūtniecības trimestrī);
• personām ar sekundāru imūndeficīta stāvokli (HIV infekcija, imūndepresantu lietošana).

Iespējamie augļa inficēšanās veidi:

• transplacentārais (caur mātes asinīm virēmijas stadijā (stāvoklis, kad vīrusi atrodas asinīs) grūtniecēm);
• augšupejošais – CMV caur inficētu dzemdes kaklu nokļūst grūtniecības dzemdes dobumā ilgstoša bezūdens periodā – ilgāk par 6 stundām
• dzemdību laikā– auglim ejot caur inficētu dzemdību ceļu gļotādu.

Intrauterīnas augļa inficēšanās risks pie primārās infekcijas 30-50%.

Viens no ģenitālo vīrusu infekciju terapijas virzieniem ir tādu preparātu izmantošana, kas iedarbojas uz lokālo (maksts) imunitāti, novērš vīrusa replikāciju (savairošanos). Šīm prasībām atbilst preparāts Epigen.

Aktīvā preparāta viela ir aktivētā glicirizīnskābe (AGS), ko iegūst lakricas saknes ekstrakcijas veidā. AGS piemīt efekts, kura unikalitāte slēpjas kompleksā iedarbībā (imūnstimulējoša, pretvīrusu, pretiekaisuma, pretniezes un reģenerējoša). Aktivizētā glicirizīnskābe veicina interferona veidošanos, kas ir viens no tās pretvīrusu iedarbības komponentiem, kas iedarbojas uz 1. un 2.tipa parastā herpes vīrusu, citomegalovīrusu, dažādiem cilvēka papilomas vīrusiem (tai skaitā onkogēniem). Aktivētā glicirizīnskābe nepieļauj vīrusa iekļūšanu šūnās. Pretiekaisuma aktivitāte darbojas kopā ar stimulējošu iedarbību uz imunitāti.

Avots epigen.ru

Uz lapas sākumu