Ar terminu “ blaugznas” parasti saprot  neglītas, sīkas zvīņas, kas lielā vairumā veidojas cilvēka galvas matainajā daļā. Nolobījušās zvīņas parasti bez grūtībām atdalās no ādas, un tas ir iemesls vizuāli estētiskajām neērtībām, ko rada cilvēka mati, kad tos ‘rotā’ blaugznas. Daudzi cilvēki  uzskata blaugznas par slimību, kaut gan, drīzāk, tas ir tikai simptoms slimībai, ko medicīnā sauc par seborejisko dermatītu. Termins “ seborejiskais”  nozīmē, ka galvas ādas iekaisīgu izmaiņu attīstībā svarīga loma ir tauku dziedzeru darbības traucējumiem, t.s. seborejai.

Blaugznas, kā arī to “māte” – seboreja mēdz būt dažādas. Piemēram, ja zvīņas ir sausas, pelēcīgi bālā krāsā, bet galvas āda zaudē tai raksturīgo spīdumu, tad šādas blaugznas dēvē par parastām. Taču, ja cilvēkam novēro arī paaugstinātu tauku sekrēciju, tad nolobījušās zvīņas ir taukainas, dzeltenīgā nokrāsā, un no galvas ādas tās atdalās ar grūtībām. Šai gadījumā runa jau iet par tā saucamo  galvas matainās daļas taukaino seboreju jeb  stearīna blaugznām.

Ja par blaugznu “māti” var uzskatīt seboreju, tad “tēva” lomu pamatoti var piedēvēt mikroskopiskai sēnītei ar jocīgu vārdu – “ ovālais pitirosporums”. Viens gan ir skaidrs – diskusijas par to, vai blaugznas ir vai nav lipīgas, pašlaik vairs netiek risinātas, jo slēdziens par šīs slimības infekciozo dabu ir neapstrīdams. Labākais pierādījums tam ->  ir ievērojami samazinājies  blaugznu slimnieku  skaits pēc sanitāri-higiēnisko pasākumu veikšanas frizētavās. Acīmredzot, nejaukai sēnītei nav iebildumu izmantot matu sukas, ķemmes un citus matu kopšanas priekšmetus kā transporta līdzekļus, lai pārceļotu no viena cilvēka pie otra.

Tieši “aizkustinošās” sēnītes un seborejas attiecības izraisa blaugznu rašanos. Izolēti šīs sastāvdaļas varētu arī neizraisīt kārtīgiem cilvēkiem tik nepatīkamo ādas zvīņošanos. Piemēram,  pitirosporums spējīgs diezgan ilgstoši miermīlīgi sadzīvot ar cilvēka organismu – ne jau labprātīgi, protams, bet cilvēka organisma aizsargfaktoru dzelžainā ierobežojumā. Tomēr pilnīgas drošības garantēšanai ir nepieciešams , lai saprofītam patvērumu devušais organisms – Homo Sapiens – būtu praktiski vesels. Bet kur tādu var atrast XXI gadsimta sākumā valstī, kuru tricina dažādas kataklizmas. Tādēļ uz mirkli sajūtot imūnsistēmas dzelžainā tvēriena atslābumu, ļaunā sēnīte   “izvērš”nbsp; savu darbību pilnā apjomā. To tūlīt pat var pamanīt, uzlūkojot cilvēka-saimnieka apģērbu (ja vien tas, protams, nav baltā krāsā).

Viens no visizplatītākajiem patoloģiskajiem stāvokļiem, kas destabilizē galvas ādas aizsargspējas, ir  jau iepriekš pieminētā, seboreja. Slimības rezultātā nopietni tiek bojātas tauku dziedzeru funkcijas, zaudējot   to izdalītā sekrēta sterilizējošās īpašības. Tas rada labvēlīgus apstākļus galvas ādā parazitējošā pitirosporuma vairošanās procesiem. Seborejas “saknes” ir dziļas – tās attīstībā speciālisti vaino iedzimtības faktoru, kuņģa-zarnu traktu, centrālo nervu sistēmu, organisma hormonālo un imūno statusu, kā arī neracionālu uzturu un hronisku infekcijas perēkļu klātbūtni organismā.

No visa iepriekšminētā, var izdarīt secinājumu, ka blaugznu rašanos potencē vai ikviens traucējums mūsu nabaga orgānos un sistēmās. Un šis secinājums nebūs tālu no patiesības, ar piebildi, ka ārējās vides faktoru ietekme, tādā vai citādā veidā provocējot seborejisko dermatītu, ir ne mazāk nozīmīga. Jūsu uzturā ir retinola un B grupas vitamīnu trūkums? Pitosporums par to būs ļoti pateicīgs. Vīrišķo hormonu paaugstināšanās? Sēnīte tūliņ būs klāt. Vecas slimības paasinājums? Pārciesta smaga gripa? Pārpūlēšanās? Saprofīts reaģēs nekavējoši. Staigāšana bez galvas segas pa ielām, kuru ekoloģiskais stāvoklis ir vairāk kā šaubīgs? Nepietiekama matu higiēniskā kopšana – vārdu sakot, uzskaitīt blaugznu veidošanos veicinošos momentus var praktiski bezgalīgi ilgi.