• Speciāls uzturs vēža gadījumā

Pamatojoties uz to elementu pētījumiem, ko satur gan āboli ar mizu, gan notīrīti āboli, ir pierādīts, ka antioksidanta spēja āboliem ar mizu ir daudz augstāka. Simts gramu šo augļu piemīt tāda pati antioksidanta iedarbība kā 1,5 g C vitamīna, lielākoties, pateicoties flavonīdiem un polifenoliem, ko āboli satur. Šo polifenolu antioksidanta spēja pārspēj to, kas piemīt C vitamīnam un beta-karotīnam.

Lai pierādītu ābolu pretaudzēju iedarbību, tiek izmantoti mizas ekstrakti, kas tiek ievietoti taisnās zarnas vēža audu kultūrā. Četras dienas pēc tam, kad šie flavonīdi tika ievietoti kultūrās, tika konstatēta inhibīcija vidēji par 43%. Tādā pat veidā ābolu mizas ekstrakts spēj inhibēt aknu vēža šūnu izplatību.

Brīvo radikāļu veidošanās kancerogēnā procesa laikā notiek gan sākuma etapā, gan audzēja attīstības un izplatīšanās etapā. Paātrināta brīvo radikāļu veidošanās korelē ar mitohondriālā glutationa līmeņa pazemināšanos, un pastāv līdzsvars starp ātrumu, ar kādu notiek DNS oksidatīvie bojājumi, un atjaunošanās ātrumu.

Ja brīvie radikāļi mijiedarbojas ar DNS kodolā, tad atsevišķi gēni var saturēt kodu no nepareizām olbaltumvielām un tā rezultātā notikt šūnas alterācija un mutācija. Brīvie radikāļi var traucēt arī imūnsistēmas darbību, neļaujot tai sagraut šūnas mutāciju pirms multiplikācijas, kas to pārvērš par vēža šūnu.

Audzēja šūnā oksidatīvais metabolisms stipri atšķiras no metabolisma veselās šūnās ar to, ka notiek pastiprināta ūdeņraža peroksīda izstrāde, kas izraisa DNS bojājumus hidroksila radikāļu uzbrukuma rezultātā. Ļoti slikts antioksidantu sistēmu stāvoklis izraisa ļoti nopietnas neoplastiskas izmaiņas – tādas kā Blūma sindroms, Fankoni anēmija vai ataksija-teleangiektāzija, kas tiek uzskatītas par slimībām, kas bieži izraisa audzēju rašanos. Turklāt slimniekiem tiek novēroti ļoti nopietni antioksidantu sistēmas traucējumi asinīs un audos. Turpretī ar dažādiem epidemioloģiskiem izmeklējumiem ir pierādīta audzēju rašanās biežuma samazināšanās personām, kas uzturā lieto ar antioksidantiem bagātus produktus.

Vēža šūnas ir ievērojami vājākas par normālajām, jo metabolisms tajās nav efektīvs.

Tās var baroties tikai no glikozes, tādēļ tās saņem 18 reizes mazāk enerģijas nekā normāla šūna. Tās dzīvo tikai skābā vidē ar ļoti mazu skābekļa saturu.

Tā kā ar vēzi slima cilvēka organisms ir paskābināts, tad ideālā variantā šādam slimniekam jāievēro sārmaina diēta. Gaļa ir paskābinošs produkts un šādiem pacientiem pasliktina paskābinājuma stāvokli.

Pārmērīga karbohidrātu, ceptu ēdienu, hidrogenētu eļļu, gaļas, nekontrolēta pārtikas piedevu lietošana, kā arī C un E vitamīnu, B grupas vitamīnu, cinka, magnija, mangāna, ģermānija, selēna un citu minerālvielu katjonu nepietiekamība uzturā 70% gadījumu ir vēža rašanās iemesls.

Fundamentāli bioķīmiski traucējumi ir arī šūnu membrānu caurlaidības palielināšanās, kā rezultātā notiek nātrija daudzuma palielināšanās šūnas iekšienē un intracelulārā kālija izplūšana.

Tas izraisa membrānas potenciāla samazināšanos un tās novājināšanos. Lai šo situāciju labotu, ieteicama ar kāliju bagāta diēta, bet bez nātrija, kā arī augļi un svaigi spiestas augļu sulas.

Augļu nozīme slimību novēršanā un ārstēšanā zināmā mērā izskaidrojama ar to, ka tie regulē zarnu trakta darbību, jo tiem ir caureju veicinoša iedarbība, tie mīkstina zarnu trakta gļotas un atvieglo izkārnīšanos. Augļi veicina arī organisma dezintoksāciju un, pateicoties savai urīndzenošajai iedarbībai, izvada toksīnus un atkritumus. Augļi ir svarīgs antioksidantu avots, kas darbojas, palēninot novecošanās procesu un tostarp novēršot arī aterosklerozi un vēzi.

Augļu lietošana uzturā veicina sirds- asinsvadu sistēmas atveseļošanos, ļauj izvairīties no bojājumiem galvas smadzeņu asinsvados un koronārajiem traucējumiem.

Ar daudziem pētījumiem ir pierādīts, ka – jo augstāks augļu lietošanas daudzums, jo zemāks vēža slimību risks.

Labi lipīdi- antioksidanti, kam piemīt augsta efektivitāte, ir arī citi ar retīnskābi bagāti pārtikas produkti – tādi kā mencu un haizivs aknu eļļa, kā arī koenzīms Q10. Visbeidzot jāmin N-acetilisteīns un visas aminoskābes-antioksidanti, kas atrodami, pirmkārt jau sojas olbaltumvielās.

Vēža šūnas metabolisma inversija izraisa selektīvu iedarbību, kas notiek dažādos veidos:

• Audzēja vienīgā barošanās avota bloķēšana izraisa bioķīmisku reakciju starp aktivēto antioksidantu, kas apveltīts ar spēcīgu reducējošu īpašību – tādu kā, piemēram, Alfaalfa ekstrakts – un glikozi, kā vienīgo šūnas barošanās avotu.
• Vēža šūnu izdalītās pienskābes neitralizācija ar sārmu jonu palīdzību, lai paaugstinātu pH līmeni šūnas ārpusē no 5,5 līdz 7 un augstāk; tādējādi sāpes izzūd 24 stundu laikā.
• Imūnsistēmas pastiprināšana ar „VIUSID” preparāta palīdzību, kas veicina organisma aizsargspēju nostiprināšanos un ļauj izvairīties no iespējamām vīrusa infekcijām.
• Visu audzēja metabolisma inversijas mehānismu aktivizēšana ar specifisku biokatalizatoru palīdzību.
• Tūlītējs uzbrukums šūnu membrānai, tiklīdz paaugstinās pH līmenis membrānas ārpusē; šūnas barošanās kavēšana, kas veicina šūnu materiāla sadalīšanos; ar to tiek izraisīta šūnu apoptoze un tās degradācija līdz tās pārvēršanai urīnskābē, kas beigās tiek izvadīta ar urīnu.
• Atsevišķi sārmu joni aktīvākajā formā ierobežo vēža šūnas glikozes asimilēšanas faktoru.
• Šo mehānismu var uzlabot ar tādiem biokatalizatoriem kā cinks, selēns un ģermānijs, lai veicinātu labāku sārmu jonu asimilēšanas spēju.
• Ar vēzi slimajiem C vitamīna koncentrācija ir ārkārtīgi zema, jo audu izmaiņas apkārt audzējam ir vienlīdz spēcīgas kā tās, kas tiek novērotas pie cingas. Askorbīnskābe sinerģiski iedarbojas uz imūnsistēmu, tādā veidā radot vairāk antivielu un antioksidantu molekulu, kas nepieciešamas, lai iznīcinātu ļaundabīgās šūnas.

• Audzēja šūna selektīvā bojāeja