Bioloģiskie testi
Aktivēta glikozamīna pretvīrusu iedarbība uz 2.tipa parastā herpes vīrusu uz truša acs radzenes Parastā herpes vīruss ir būtisks etimoloģisks acu infekcijas slimību faktors un vienlaikus arī galvenais akluma cēlonis rūpnieciski attīstītajās valstīs. Aptuveni 40% no kopējā pacientu skaita mēdz būt viens vai vairāki recidīvi divu gaidu laikā. Lielāko daļu infekcijas bojājumu uz pieaugušo sejas un lūpām izraisa 1.tipa herpes vīruss (Parastā herpes vīruss-1), bet lielāko daļu dzimumorgānu saslimšanu – 2.tipa herpes vīruss (Parastā herpes vīruss-2). Acu slimībām, ko izraisījis 2.tipa parastā herpes vīruss (konjunktivīts, radzenes čūlas, varavīksnenes apvalka iekaisums utt.), ir daudz smagāka un ilgāka norise nekā tām, ko izraisījis 1.tipa parastā herpes vīruss. Truša acs radzenes klīniskie pētījumi Lai izpētītu molekulārās aktivizācijas iedarbību uz pretvīrusu darbību, tika izmantots aktivēts glikozamīns 10% ūdens šķīdumā. Par kontrolsavienojumu tika izmantots aciklovirs (zoviraks) 3% koncentrācijā ar dimetilsulfoksīda piejaukumu, lai iegūtu ūdens suspensiju.
Trijzaru nervu izpēte parādīja, ka ārstēšanas gadījumā ar aktivēto glikozamīnu vīruss ir pilnībā izzudis. Ārstēšanas gadījumā ar acikloviru tika atklātas vīrusu kolonijas, jo šī produkta penetrācija ir ievērojami zemāka. [Oftalmoloģiskais akts 67, 55-60 (1989)].
|
Kā ar mums sazināties?
REVDI PM SIA
tālrunis:
e-pasts:
adrese:
tālrunis:
e-pasts:
adrese:
