Neirodermīts (atopiskais dermatīts) – hroniska ādas slimība, ko raksturo ādas izmaiņas, stipra nieze un hroniska, recidivējoša gaita. Slimības norisei raksturīga izteikta sezonalitāte: ziemā – paasinājumi un recidīvi, vasarā – daļējas vai pilnīgas remisijas fāzes.

• Iemesli

Neirodermīta attīstībā liela nozīme ir  iedzimtai nosliecei uz alerģijām, nervu sistēmas bojājumiem, kā arī endokrīno dziedzeru un kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumiem.
Faktori, kas provocē slimības attīstību un paasinājumus, visbiežāk ir: pārtika (dažādu produktu nepanesība), inhalācijas (pārtikas smarža, ķīmisku vielu, putekļu, putekšņu ieelpošana), kontakti (vilna, klimata ietekme) un psihoemocionālie (stress). Slimības pamatā ir organisma reaktivitātes izmaiņas, ko nosaka imūnie un neimūnie mehānismi, izraisot paaugstinātu organisma jūtību pret iepriekš uzskaitītajiem faktoriem.

• Simptomi, norise.

Izšķir izplatīto un norobežoto neirodemītu. Neirodermīts parasti norit  hroniski, ar paasinājumu un remisijas fāzēm. Izplatītais neirodermīts  visbiežāk sākas bērnībā, bieži uz eskudatīvās diatēzes fona; nereti iemesls ir bērnu ekzēma.

Slimības klīniskajā ainā izdala 3 vecuma periodus: pirmais – līdz 2 gadu vecumam, otrais – no 2-14 gadu vecumam un trešais – no 14 gadu vecuma.
Pirmais  slimības periods norit akūti. Uz ādas parādās stipri niezoši apsārtuma rajoni, kas ir tūskaini, mitrojoši un pārklāti ar plānām krevelītēm. Parastā lokalizācijas vieta ir uz sejas un ekstremitāšu priekšējās virsmas. Galvenais faktors, kas šī perioda laikā izraisa paasinājumus, ir pārtika.
Otrajā slimības periodā novēro mokošu niezi, perēkļi kļūst sausāki – parādās sīki, spīdīgi, zvīņojoši mezgliņi, kas ir ādas krāsā un cieši pieguļ cits citam.   Salīdzinoši ar pirmo periodu, mainās to lokalizācija – tie izvietojas uz ekstremitāšu ādas, bet jo īpaši elkoņu un ceļu locītavu, plaukstas locītavu un pirkstu virspusē, kakla sānu virsmās, retāk uz ķermeņa.  Pastāvīgu sakasījumu rezultātā āda šajos apvidos pakāpeniski sabiezē, iegūstot brūngani-rozā krāsu, bet ādas līniju zīmējums kļūst ļoti izteikts. Uz sejas, bet jo īpaši ap muti, acīm un uz lūpām izveidojas ādas apsārtuma un lobīšanās rajoni; mutes kaktiņos un uz lūpām bieži izveidojas plaisiņas; lūpas pārklājas ar zvīņām un krevelītēm. Paasinājumi šajā periodā var būt saistīti ar jebkuru no provocējošajiem faktoriem.
Pieaugušajiem (trešais periods)  procesam ir izplatīšanās raksturs. Bieži vien neizdodas noteikt faktorus, kuri provocē procesa paasinājumu. Klīniski prevalē sausums, ādas sabiezēšana un pigmentācijas pastiprināšanās.

Visu periodu laikā novēro paaugstinātu nervozitāti, nogurumu, depresiju, miega traucējumus un apetītes trūkumu. Pastāvīgās niezes dēļ slimnieku nagi ir spīdīgi, “pulēti” , ar noasinātu brīvo malu;   ādas sakasījumu dēļ pievienojas strutainās infekcijas. Neirodermīts bieži kombinējas ar alerģisko rinītu un bronhiālo astmu.  Norobežotais neirodermīts visbiežāk attīstās pieaugušajiem. Nieze un izsitumi parādās uz kakla sānu un aizmugurējās virsmas, ikriem, gurniem, elkoņu un ceļu iekšējām locītavu virsmām, kā arī anusa apvidū, starpenē, uz ārējiem dzimumorgāniem. Bojāto ādas rajonu centrā āda sabiezē, kļūst tumšāka, krasi izteikts ādas līniju zīmējums, pastiprinās pigmentācija, perēkļu malās novēro izkaisītus, spīdīgus mezgliņus. Perēkļi bieži izvietojas simetriski; tie var būt gan atsevišķi, gan lokalizēties multipli; Neirodermītam raksturīga pastāvīgu norise: ar īslaicīgām remisijas fāzēm un atkārtotiem paasinājumiem.

• Ārstēšana

Jānovērš provocējošo faktoru iedarbība, jānozīmē hipoalergēna diēta, jānoregulē vēdera izeja. Terapijā nozīmē antihistamīnu, sedatīvos un imunokoriģējošos preparātus, kā arī refleksoterapiju, ultravioleto apstarošanu, PUVA- terapiju, selektīvo fototerapiju, fotoķīmioterapiju. Ārīgi lieto ziedes un krēmus, kuriem piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu un pretniezes īpašības. Terapijā izmanto arī ziedes un krēmus, kas satur kortikosteroīdus. Pielietojot ziedes, kas satur glikokortikosteroīdus, jāatceras, ka tie var izraisīt daudz blakusefektus (kopējā iedarbība uz organismu, ādas atrofija). Smagi noritošu paasinājumu gadījumos indicēta hospitalizācija ar infūziju terapijas, hemosorbcijas un plazmoforēzes pielietošanu. Ieteicama arī ilgstoša klimatoterapija, atrodoties 2-3 gadus siltā klimatiskā zonā. Pozitīvu efektu var sasniegt ar saules vannām, jūras peldēm, dūņu terapiju, sērūdeņraža un radona vannām un minerālūdeņu terapiju.

• Profilakse

Profilakses pasākumos ietilpst racionāla grūtniecības un dzemdību vadīšana, diēta jaundzimušajam un mātei, kura baro bērniņu, kā arī pavadošo patoloģiju korekcija. Īpaša vērība tiek pievērsta psihoterapijai, sociāli-sadzīviskajai adaptācijai, profesionālajai orientācijai, racionālam uzturam un citiem faktoriem.