Spermatoģenēze
Galvenā vīrieša dzimumdziedzera (sēklinieka) funkcija – spermatozoīdu izstrāde (spermatoģenēze).
Spermatozoīdu izstrādāšanās process sākas pusaudžu vecumā un norit līdz dziļam vecumam.
Spermatozoīds – maza, kustīga vīrišķā šūna. Tā uzbūvei ir noteikta nozīme – ievest vīrišķās hromosomas olšūnas iekšienē. Un tas sastāv no trim daļām:
Galviņa, kuras iekšienē atrodas kodols ar hromosomām, un akrosoma, kas ietver fermentus, kas nepieciešami, lai iekļūtu olšūnā.
Starpposmā- kaklā atrodas mitohondriji (no grieķu val. mitos – diegs, chondros - graudiņš), kas nodrošina kustībai nepieciešamo enerģiju.
Aste, kas spermatozoīdam ļauj kustēties uz priekšu.
Starp citu spermatozoīdu ātrums sasniedz 10 – 50 mikronus sekundē – 1 cm līdz 1,5 cm minūtē. Piekritīsiet, tas ir pietiekami ātri tādai mazai šūnai! Savai kustībai kā degvielu spermatozoīdi izmanto cukuru, ko satur sperma un ko sauc par fruktozi. Fruktozes koncentrācija spermā variē no 25 līdz 104 mikromolekulām uz ejakulātu.
Lielu daļu ejakulāta veido sperma. Tās normālais apjoms uz ejakulāciju ir no 2 līdz 6 ml. Normālai spermai ir dzeltenīga vai palsa krāsa un sīva smarža (visas spēcīgās vai nepatīkamās smakas nav normāla parādība). Pie cilvēka ķermeņa temperatūras sperma sašķidrinās stundas laikā. Tās skābuma pakāpe ir no 7,2 līdz 8.
Spermā bez spermatozoīdiem atrodas leikocīti, atsevišķas epitēlija šūnas, bet tajā nevajadzētu būt ne asinīm, ne baktērijām.
Viena spermatozoīda nobriešana aizņem 74 dienas. Tam nepieciešams:
Kustīgumu spermatozoīdi iegūst, izejot cauri sēklinieka piedēklim. Šis process aizņem 2-6 dienas.
Vidējais spermatozoīda kustības ātrums – 3 mm/min, maksimālais – līdz 40 mm/min.
Spermatozoīda kustīgums saglabājas 48 stundas.
Galvenais spermatozoīdu enerģijas, metabolisma un kustīguma uzturēšanas avots ir fruktoze, kas veidojas sēklas pūslīšos.
Spermatozoīda ceļš no sēklinieka līdz olšūnai: